Ducele

Monika

Ducele

Pūt, Jānīti

Ducele

Šitā, zēni, dzīvodami

Ducele

Ai, Baldone, smuka muiža

Ducele

Div' dzelteni kumeliņi

Ducele

Nojāsim mēs uz Ķezbieriem

Ducele

Laid iekšā`i sievas māte

Ducele

Klaus` mīļā meitiņa!

Ducele

Kam, brālīti zirgu pirki?

Ducele

Kad tie zēni prūšos gāja

Ducele

Vidi, vidi, ezeriņi

Ducele

Es karā`i aiziedami`s

Ducele

Kungi mani karā sūta

Ducele

Iesēju liniņus līdumā

Ducele

Laiž` māmiņa istubā!

Ducele

Es čigāna puika biju

Ducele

Ar vagaru saderēju

Ducele

Neviens mīļi tā nebrauca

Ducele